Es vienmēr atrodu patiesību zem meliem,
Un vai tāpēc mazāk ticu skaļiem vārdiem?
Vienmēr atrodu īsto zem viltus kažoka,
Un vai tāpēc tik plāni ģērbjos pati?
Cilvēkiem garšo salds, nevis atklāts,
Bet es negribu slēpt sāli un piparus,
Es gribu izdzīvot savu garšu un sātu,
Negribu tikai smaidīt un ar galvu māt.
Manas dusmas krāšņa liesma, nedzēs!
Skumjas kā liega dūmaka, apmaldies.
Prieks kā putns – sirdī iekrīt, aizspurdz, ļaujies.
Spēks – kabatas lakatiņš, maigs un mantots.
Manas dusmas nedzēs – pielaid savu liesmu,
Skumju dūmakā apmaldies un atrodi mani,
Manam priekam ļaujies, tas atgriežas.
Spēkam liec savējo klāt, lai radītu jaunu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru