.

.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Nebūs Tev tik viegli.


Šodien būs skaistas nedēļas,
Skaistas nakts sākums.
Es nepieskaršos mākoņiem,
Bet zvaigznēs plaukstas ielikšu.

Nestāsti man par uzticību,
Tu nemāci man pateicību -
Pats nezini šos vārdus,
Un tomēr pārmet citiem.

Es neiebilstu spēlēties,
Tik dod man kādu zīmi.
Bet rēķinies, ka vinnēšu,
Jo spēlēšos no sirds.

Šodien būs skaistas nedēļas,
Skaistas nakts sākums.
No sirds es sākšu spēlēties,
Un dabūsim katrs, ko pelnījis.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Skrejceļš






Mans aizkars
nekritīs.
Tu nebēdz,
Tu paliec -
Manas kājas
Būs Tavas mājas.

Un es mazlietiņ smaidu.
Es stāvu uz vietas
un sabirztu
spožās drumslās.

Tu nāc,
paņem mani.
Man nav iebildumu
būt Tavam
skrejceļam.

Labāk aizlidot nekā sadegt



Manas acis deg, skropstas svilst.
Vai redzi manu neprātīgo skatienu?
Man saujās Tavas ledus plaukstas,
Un sirdī sildu Tavus cietos vārdus.
Mani trīcošie ceļi aizskar Tevi,
Un uz mirkli es aizmirstos pasaulē.
Tu teici, ka mani mati kā bronza,
Manas acis kā silts medus tek.
Un zinu, ka solījos būt stipra,
Bet putni nevar solīt, ka nelidos.