Labāk aizlidot nekā sadegt

Manas acis deg, skropstas svilst.
Vai redzi manu neprātīgo skatienu?
Man saujās Tavas ledus plaukstas,
Un sirdī sildu Tavus cietos vārdus.
Mani trīcošie ceļi aizskar Tevi,
Un uz mirkli es aizmirstos pasaulē.
Tu teici, ka mani mati kā bronza,
Manas acis kā silts medus tek.
Un zinu, ka solījos būt stipra,
Bet putni nevar solīt, ka nelidos.