Es un mans prāts

Seja Tev pārāk rāma,
Kad ausīs kaijas dziesmu
skaļu, skumju griež.

Acis pārāk gurdas Tev -
Apkārt taču liesmas asas
savas rokas tin.

Un rokas tik ļoti zemu
gar sāniem nolaistas,
Tu padevies esi tiem.

Bet neļauj straumei sevi
prom no manis nest,
Tā mēs abi nevaram.